Čau!
Es esmu Kaspars Blūms-Blūmanis, un es tev pastāstīšu par savu spilgto un neaizmirstamo piedzīvojumu "Dream Vision" – "Sapņu redze" jeb kā es pateicu brillēm "atā" uz visiem laikiem.
Ar laiku mana redze pasliktinājās aizvien vairāk, tāpēc visu laiku nēsāju brilles. Tā kā man ir ļoti aktīvs dzīvesveids, kas apvieno manu profesiju ar mīlestību pret modi, bieži pamanīju, ka brilles man traucē.
Piemēram, vadot pasākumu, aktīvi lēkājot un kustoties uz skatuves, man bija karsti un, pastiprināti svīstot, brilles slīdēja nost no deguna. Lai gan daudziem es asociējos tieši ar brillēm un dažādiem interesantiem briļļu rāmīšiem, pieņēmu lēmumu atbrīvoties no tā, kas man traucē.
Līdz ar to sākās mans piedzīvojums kopā ar Dr. Solomatina Acu centru!
Kādu dienu izgāju no mājas, lai ātri aizietu līdz bankomātam izņemt naudu. Toreiz es nebiju uzlicis brilles, jo mājās parasti tās nenēsāju. Ceļā uz bankomātu sapratu, ka redze mazliet miglojas un nav tik asa. Nodomāju, ka beidzot jāsaņemas redzes lāzerkorekcijai, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos.
Aizejot mājās, burtiski pēc 10 minūtēm saņēmu lielisku piedāvājumu no Dr. Solomatina Acu centra. Es nezinu, kā jums, dārgie draugi, bet man tā bija zīme – šis ir tas brīdis, kad jāpieņem lēmums. Nevilcinoties piekritu piedāvājumam. To nu es uzskatu par atskaites punktu manā ceļojumā līdz sapņu redzei.
Tiklīdz iepazinos ar Dr. Solomatinu un viņa brīnišķīgo komandu, es jutu, ka esmu nonācis drošās rokās.
Jau pirmajā tikšanās reizē mani nosūtīja uz redzes pārbaudi. Tā ir pilnīgi ierasta procedūra, kas jāveic, lai varētu noteikt visprecīzāko redzes lāzerkorekcijas metodi. Populārākā metode ir "SuperLasik", taču pēc pārbaudēm Dr. Solomatins paziņoja, ka plānas acs radzenes dēļ man ir nepieciešama cita veida redzes lāzerkorekcija.
Tobrīd man bija divas izvēles: Es piekrītu noteiktajai lāzerkorekcijas metodei, apzinoties, ka man būs 3 reizes ilgāks atveseļošanās process – miglaina redze, nepatīkama graušanas un sausuma sajūta acīs vairākas dienas, utt. Vai arī es pārtraucu procedūras un turpinu dzīvot ar brillēm.
Es, protams, piekritu! Man šķita – ja reiz esmu šo iesācis, tad arī pabeigšu, un uzreiz ar nepacietību sāku gaidīt jau nākamo vizīti!
Operācijas dienā ierados Dr. Solomatina Acu centrā. Biju diezgan nobijies, jo nezināju, kā norisinās procedūra un ko gaidīt, tomēr ar augstu paceltu galvu devos iekšā.
Profesionālās komandas pavadībā devos uz operāciju zāli. Pašā sākuma viss bija skaisti. Mani apsēdināja telpā kopā ar vēl dažiem cilvēkiem, kuriem arī tajā dienā bija paredzēta operācija. Skanēja čillīga mūzika, iepilināja actiņās – viss bija skaisti.
Atzīšos, pirmajā mirklī sajūtas nebija patīkamākās. Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem nepatīk, ja pieskaras acīm, tādēļ to visu pārdzīvoju mazliet vairāk. Brīdī, kad biju jau iekrampējies lāzerkorekcijas procedūras krēslā, ārsti man teica:
"Puisīt, tagad skaties caurumiņā, tur nāks ārā lāzerītis." Mirklī, kad redzēju lielus zaļus un nedaudz arī sarkanus lāzerus, sapratu, ka operācija jau notiek. Patiesībā pašu operāciju es nejutu nemaz. Pēc tam tas pats process tika atkārtots otrai acij. Nepatīkamākais bija brīdis, kad acis skaloja ar aukstu ūdeni.
Manā prātā viss process norisinājās vienu minūti. Pēc pavisam neilga laika jau devos ārā no operāciju zāles. Šķita, ka viss ir kārtībā un patiešām redzu jau daudz labāk nekā pirms pāris minūtēm. Pavisam noteikti tālumā tajā brīdī redzēju labāk nekā pirms redzes lāzerkorekcijas. Pāris stundas vēlāk sākās atveseļošanās posms.
Atveseļošanās posms bija pats grūtākais manā piedzīvojumā. Bija sajūta, it kā acīs būtu samestas smiltis un sāls. Konstanta graušanas sajūta acīs. Bet es visu laiku sevi mierināju ar domu, ka viss notiekošais ir tā vērts un beigās man būs ideāla redze.
Dr. Solomatina Acu centrā uzreiz pēc operācijas man izrakstīja acu pilienus, kurus lietoju saskaņā ar norādēm. Ja nebūtu izgudroti šie pilieni, es nezinu, vai būtu izturējis. Trešajā naktī sāpes bija tik spēcīgas, ka rītausmā izsaucu taksi un devos uz Dr. Solomatina Acu centru. Kad man paziņoja, ka viss jau ir gandrīz sadzijis, biju ļoti atvieglots. Tajā brīdī es patiešām kļuvu priecīgāks. Nākamajā dienā es pamodos un bija jau daudz labāk – nekas vairs nesāpēja, jutos kā augšāmcēlies.
Pēc Dr. Solomatina Acu centra apmeklējuma atveseļošanās posmā redze ar katru dienu palika aizvien labāka. Tajā brīdī es sāku novērtēt – viss process bija tā vērts.
Tā ir tik laba sajūta, ka varu staigāt bez brillēm vai lēcām, kuras nekad neesmu lietojis, jo nepatīk pieskarties acīm. Acīs joprojām bija mazliet migliņa, tomēr redzes un arī pašsajūtas uzlabošanās bija acīm redzama.
Smaids sejā radās pats no sevis. Tikai tādēļ, ka es varēju redzēt – redzēt bez brillēm. Un es redzēju! Tas likās tik brīnumaini, ka dažbrīd nespēju noticēt. Ja man vajadzētu atgriezties atpakaļ laikā, es noteiktu šo pieredzi atkārtotu, pat nedomādams, jo tagad es zinu, ka mana piedzīvojuma galamērķis ir ideāla redze.
Brīdī, kad apzinājos, ka mana dzīve turpmāk būs bez brillēm un kontaktlēcām, es biju ārkārtīgi saviļņots! Ar lēmuma pieņemšanu sākās mans neparastais piedzīvojums līdz sapņu redzei kopā ar Dr. Solomatina Acu centru.
Tam, kurš vēl šaubās par šī lēmuma pieņemšanu, es teikšu tā: "Vairs nedomā ne mirkli! Piesakies konsultācijai nekavējoties! Tas tiešām ir tā vērts. Mana dzīve mainījās par 180°, un es to vairs negrieztu atpakaļ.”
Es vienmēr būšu pateicīgs visai Dr. Solomatina Acu centra komandai, dr. Janai Gertnerei, Dr. Maksimam Solomatinam un māsiņām, par visu – par ārkārtīgi sirsnīgo uzņemšanu, par profesionālu attieksmi, par saprotamiem skaidrojumiem (kas, manuprāt, daudziem ir ļoti svarīgi) un galu galā – par perfektu redzi!