Bērna pirmie dzīves gadi ir laika posms, kurā organisms nemitīgi aug un attīstās. Acs ir viens no svarīgākajiem orgāniem apkārtējās vides uztveršanai, kas ietekmē arī smadzeņdarbības attīstību. Bērnu patoloģijas un kairinātāji no apkārtējās vides šajā periodā var iespaidot bērna acu attīstības gaitu, kas var novest līdz nopietniem redzes funkciju bojājumiem. Lai parūpētos par bērna normālu attīstību un novērstu vai minimizētu bērnu patoloģijas ietekmi, jau agrīnā vecumā ir ieteicams veikt rūpīgu bērna redzes pārbaudi. Tas palīdzēs konstatēt jebkādas attīstības novirzes no normas un savlaicīgi uzsāktu profilaksi vai ārstēšanu. Mūsu bērnu acu ārsti ir aprīkoti ar jaunāko tehnoloģisko aprīkojumu, lai spētu atklāt ar acīm saistītās bērnu patoloģijas jau to pirmsākumos.
Nozīmīgākās bērnu patoloģijas
Bērnu tuvredzība
Īpaši intensīva acs attīstība notiek pirmo 12 dzīves gadu laikā. Šajā periodā raksturīga īpaši intensīva redzes slodze − televizora skatīšanās, lasīšana, iepazīšanās ar datoru, nodarbības skolā. Tā rezultātā iespējamas traumas, infekcijas un citi negatīvi faktori, kas ietekmē normālu acu attīstību.
Acs un citi kompensācijas mehānismi ir spiesti pielāgoties šai slodzei. Piemēram, lai samazinātu slodzi uz acs muskuļiem, kas nodrošina redzes asumu, papildus tiek noslogots arī acs augšanas mehānisms. Tā rezultātā acs iegūst izstieptāku formu, nekā tai būtu jābūt normas robežās. Sākumā viss var likties lieliski, bet vēršot skatienu uz tālumā esošiem priekšmetiem atklājas, ka priekšmetu kontūras “peld”. Notiek tuvredzības progresēšana, kuras ietvaros gaismu caurlauzošie stari fokusējas pirms tīklenes (gaismjūtīga audu kārta uz acs aizmugurējās sienas), nevis uz pašas tīklenes, kā tam vajadzētu būt. Iepriekš minētie acs redzes muskuļi bērnībā parasti ir pietiekami spēcīgi, un uz noteiktu laiku aizkavē redzes pasliktināšanās simptomu rašanos. Tomēr ar laiku to spēks var izsīkt, un var iestāties krasa redzes pasliktināšanās.
Ambliopija
Gaismjūtīgo tīklenes audu attīstības traucējumu dažādu cēloņu rezultātā – centrālās nervu sistēmas (CNS) saslimšanas, acs caurspīdīgās daļas apduļķojuma, iekaisumu, traumas, kā arī neirosensorisko un adaptīvo mehānismu traucējumu rezultātā – tiek kavēta acs redzes funkcija un attīstās ambliopija (aklums no nelietošanas). Šie smagie funkcionālie traucējumi prasa aktīvu ārstēšanu jau kopš paša attīstības sākuma. Kopā ar ambliopiju bieži attīstās arī šķielēšana. Šādā gadījumā ārkārtīgi svarīga ir savlaicīga diagnosticēšana, korekcija, un dažreiz ir nepieciešama arī operatīva ārstēšana.
