Iztēlojieties cilvēku, kas no rīta iet uz darbu, strādā noteiktu laiku, dažkārt aizkavējas darbā un strādā virsstundas. Pēc tam šis cilvēks pārnāk mājās. Pavakariņojis, viņš apsēžas pie televizora, lai noskatītos kādu interesantu filmu. Brīvajā laikā viņš skatās televizoru, lasa, dažreiz izbrauc dabā vai satiekas ar draugiem. Acu atpūtai laika paliek pavisam maz, un tās visu laiku atrodas vieglā noguruma stāvoklī. Ar laiku viņš pamana, ka redze nez kāpēc kļūst miglaināka. Sākumā nepiešķir tam īpašu nozīmi, skaidrojot to ar pēdējā laikā pārāk daudz pie datora aizvadīta laika. Pakāpeniski redze top arvien vairāk izplūdusi un miglaina, tāpēc nākas izvēlēties jaunas brilles, bet arī tās ilgtermiņā nepalīdz. Rodas iemesls nemieram. Viņš pieņem lēmumu apmeklēt okulistu vai acu ārstu, kurš nosaka diagnozi – katarakta. Ko tagad darīt? Šajā brīdī šim cilvēkam varam palīdzēt mēs. Pat vairāk – lai redze nekļūtu vēl sliktāka, veikt kataraktas operāciju ir nepieciešams un tas ir vienīgais risinājums.
Kas ir katarakta?
Katarakta ir jebkāda veida acs lēcas un tās kapsulas apduļķojums. Acs lēca, analoģiski fotoaparāta lēcai, fokusē attēlu uz acī esošās gaismas jutīgās struktūras – tīklenes. Tā ir novietota uz acs ābola aizmugurējās virsmas.
Acs lēca, kuru skar katarakta, pakāpeniski zaudē savu caurspīdīgumu un top blīvāka, kas izraisa redzes pasliktināšanos. Duļķainu acs lēcu var pielīdzināt netīram stiklam, caur kuru ir ļoti grūti redzēt aiz tā notiekošo. Apmēram tā uz pasauli skatās cilvēki kas cieš no kataraktas. Atšķirībā no stikla, acs lēca, diemžēl, nav tik viegli notīrāma.
Kataraktas simptomi:
- Izplūdusi, miglaina redze;
- Nepatīkamas sajūtas spilgtā gaismā;
- Attēla izkropļojums;
- Progresējoša redzes pasliktināšanās;
- Redzes pasliktināšanās tumsā.
Ja novērojat vismaz vienu no kataraktas simptomiem, neatlieciet vizīti pie oftalmologa! Savlaicīga kataraktas diagnostika ļauj veikt efektīvu operāciju, kura sniegs optimālu un prognozējamu rezultātu ar minimālu sarežģījumu iespējamību.
Profilakses metodes
- Redzes pārbaudes veikšana vismaz reizi divos gados (reizi gadā vecumā virs 40 gadiem).
- UV starojumu aizturošu saulesbriļļu nēsāšana (to garantē briļļu iegāde optikas veikalos). Pat ja laika
apstākļi ir ne visai saulaini, UV stari spēj izkļūt cauri mākoņiem un veicināt kataraktas attīstību.
- Dārzeņu un augļu lietošana uzturā. Tie satur organismam nepieciešamos vitamīnus un
antioksidantus, kas samazina kataraktas rašanās iespēju un tās attīstību.
