Sveiki!
Mani sauc Danēlija Bаženova. Es dzīvoju Tallinā, audzinu divus bērnus un nodarbojos ar profilaktisko medicīnu, palīdzot cilvēkiem mainīt uzturu un dzīvesveidu, lai viņi būtu veseli.
@Ketogeenius
Man ļoti gribējās, beidzot, noņemt brilles ar kurām staigāju kopš skolas laikiem. Tās vienmēr radīja problēmas, sākot ar to, ka nebija iespējams izžāvēt matus ar fēnu, un beidzot ar to, ka bija neērti iet uz baseinu un peldēties brillēs, un bez tām neko nevarēja redzēt.
Daudzus gadus vasarā nācās kopā ar saulesbrillēm nēsāt kontāktlēcas, no kurām acis ātri nogura. Vakarā acis no kontaktlēcam palika tik sausas, ka vairs nevarēju braukt pie stūres.
Galvenais iemesls, kāpēc es nolēmu veikt operāciju, bija tas, ka biju nogurusi no brillēm
Nogurusi no problēmām, ko tās man sagādā. Man ir apnicis tās visur meklēt. Es gribēju atgriezties mājās, gulēt uz spilvena un lai tās man netraucē. Es vēlējos labi redzēt bez brillēm!
Visi cilvēki, ar kuriem es runāju, teica, ka redzes lāzerkorekcija ir ļoti ātra un nesāpīga procedūra. Neviens no maniem radiniekiem korekciju neveica, bet man ir daudz draugu, kuri uzdrošinājās izkoriģēt savu redzi. Viņi visi kā viens teica, ka vienīgā operācijas problēma ir tā, ka viņiem bija nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai pieņemtu lēmumu par labu tai. Pēc tām tas izrādījās viņu dzīves labākais lēmums.
Kad es sapratu, ka ir pienācis laiks risināt problēmas ar redzi, viena no klientēm man pastāstīja par Dr. Solomatina Acu centru. Mūsdienās ir ļoti daudz klīniku, tāpēc mans galvenais izvēles faktors ir ieteikumi. Es runāju ar daudziem cilvēkiem, kuri veica redzes lāzerkorekciju, un 8 no 10 man teica, ka Dr. Solomatina Acu centrs ir vislabākais.
Ne mīrkli nevilcinoties iegāju viņu mājaslapā, izpētīju informāciju un sazinājos ar Acu centra Igaunijas pārstāvi. Viņa visu organizēja, un pēc kāda laika es jau biju Rīgā. Es tiku reģistrēta viesnīcā un man tika sniegtas visas nepieciešamās instrukcijas.
Tad nolēmu, ka pēc operācijas nopirkšu visas pasaules saulesbrilles un pēc kārtas nēsāšu savā mīļajā Spānijā, kurp bieži braucam. Kā arī uzreiz došos sērfot, jo man tas tik ļoti patīk. Sērfošana bez brillēm un lēcām ir īsts sapnis!
Pirms brauciena nedaudz uztraucos, vai manā gadījumā ir iespējams veikt korekciju, bet Acu centrā šis jautājums ātri tika atrisināts. Pirms operācijas man tika veikta obligātie izmeklējumi. Tie man šķita izklaidējoši: manas acis tika pārbaudītas uz dažādām ierīcēm, no kurām pūta gaiss, tad spīdēja spuldzītes, tika rādīti arī kociņi, zvaigznes un daudzkrāsains stikls.
Pēc diagnostikas rezultātiem izrādījās, ka mana acu radzene ir piemērota jebkura veida lāzerkorekcijas veikšanai. Ārsts pastāstīja par katru no veidiem, un es izdarīju savu izvēli.
Es nejutu neko citu kā tikai prieku. Nebija absolūti nekādu baiļu un uztraukuma.
Man ļoti gribējās noņemt brilles un redzēt kā ērglim.
Tiklīdz es atvēru Acu centra durvis, es ieraudzīju milzīgu reģistratūru pirmajā stāvā, un man bija jākāpj uz ceturto. Tad es sapratu, ka šī ir centrs ar veseliem četriem stāviem. Katrā stāvā ir milzīgs skaits speciālistu, un tas jau rada pārliecību, jo vienmēr gribas sajust, ka atrodies profesionāļu gādīgajās rokās.
Neskatoties uz redzes korekcijas popularitāti, domāju, ka daļa cilvēku no tās baidās, jo internetā nav pietiekami daudz informācijas – kā tas viss notiek. Pa ceļam uz operāciju daudzi cilvēki man rakstīja, prasot padalīties ar piedzīvoto.
Uzreiz jāsaka, ka ne par ko nav jāuztraucas, jo tas ir absolūti nesāpīgs process. Man iedeva nomierinošu un pretsāpju līdzekli, un tad no uzgaidāmās telpas iesauca plašā operāciju zālē, kur mierinošā ārsta balss man teica, ko darīt.
Zālē bija svaigi un patīkami. Es apgūlos uz operāciju galda. Man vienkārši bija jāskatās uz zaļo punktu, kurš attālinājās. Vispirms tika aizlīmēta viena acs un veiktas dažas manipulācijas. Paša lāzera darbība ilga tikai dažas sekundes.
Kādā brīdī es pārstāju saprast, kas notiek, bet nebija nekādu nepatīkamu sajūtu. Operētā acs tika aizlīmēta un tas pats tika darīts ar otro.
Viss notika tik ātri!
Manuprāt, laiks operāciju zālē laiks skrien nemanot. Likās, ka tikko esmu apgūlusies uz operāciju galda, un ārsts jau palīdz piecelties un mierīgi skaidro turpmākos soļus. Es dodos uz atpūtas istabu un jūtos kā ezītis miglā. Viss apkārt šķiet tādā miglā, ka gribas aizvērt acis.
Kamēr es atpūtos pēc operācijas, medmāsa ik pa laikam iepilināja acīs pilienus. Ar katru reizi no tiem kļuva arvien vieglāk un vieglāk. Pēc brīža ārsts pārbaudīja manas acis un, sakot, ka viss kārtībā, palaida mani uz viesnīcu.
Mani sagaidīja vīrs, kurš palīdzēja nokļūt viesnīcā, jo acu priekšā vēl bija neliela migla. Visu vakaru es laiku pa laikam lēnām atvēru acis un sapratu, ka sāku redzēt arvien skaidrāk. Ar nepacietību es gaidīju nākamo rītu.
Es pamodos 6:30 no rīta. Domāju, ka vajag vairāk pagulēt, bet smadzenes teica - atver logu un paskaties!
Es neizturēju, atvēru aizkarus un sapratu, ka redzu visu, kas rakstīts uz pretējās mājas izkārtnes!
Bija ļoti forša sajūta, kad saproti, ka pamodies un visu var redzēt bez brillēm. Tajā pašā rītā es devos uz klīniku uz kontrolpārbaudi. Ārsts apstiprināja, ka redze atgūstas, acis jūtas lieliski un es redzu kā ērglis!
Pēc konsultācijas man iedeva lapu ar informāciju, kā uzvesties pēc operācijas. Piemēram, nevajadzētu ļaut ūdenim iekļūt acīs, kā arī kādu laiku atturēties no kosmētikas lietošanas, pirts un pludmales apmeklēšanas. Būtisku ierobežojumu, principā, nebija.
Izejot šo ceļu, es ieteiktu nedomāt par redzes korekciju, bet to darīt! Un pat ja jūs esat cilvēks, kurš emocionāli grūti pārdzīvo, ka tā ir sava veida iejaukšanās jūsu ķermenī, ticiet man, jūs nemaz nesapratīsiet, ka kaut kas ir noticis.
Ja jūs, tāpat kā es, ciešat no tā, ka ar brillēm gandrīz neko nevar darīt un tās jums rada kaut minimālo diskomfortu - izlemiet! Ejiet uz konsultāciju!
Ja kādreiz šajā dzīvē kaut uz mirkli jūs iedomājaties, ka vēlētos atbrīvoties no brillēm – jāiet un jādara.