Pieteikt konsultāciju
Nu man ir izcila redze!
Arī sarežģītā veselības situācijā, kādu piedzīvoja Džigita, ir iespējams rast piemērotāko risinājumu un atgūt labu redzi. Vai pat vēl vairāk – uzlabot līdz līmenim, kāds bijis vien agrā jaunībā.
Bench Woman

«Mans stāsts, šķiet, jāsāk ar to, ka man ir onkoloģiska slimība. Trīsarpus gadu laikā esmu piedzīvojusi piecas operācijas un izgājusi vairākus ķīmijterapijas kursus. Pamazām manīju, ka redze kļūst sliktāka, bet, kamēr turpinājās ķīmijterapija, acu operāciju veikt nedrīkstēja. Novembrī saņēmu pēdējo ķīmijterapijas kursu, onkoloģiskajai slimībai sākās uzlabojumu periods, tāpēc nolēmu pievērsties acu ārstēšanai, apzinoties, ka man ir jārīkojas ātri. Atzīšos – pierakstījos pie valsts ārsta, taču gaidīšanas laiks bija ļoti ilgs. Sapratu, ka nedrīkstu tik ilgi vilcināties, un nolēmu vērsties pie privāta speciālista. Pirmajā vizītē Dr. Solomatina Acu centrā pārbaude bija ļoti rūpīga, manas acis tika izmeklētas teju ar desmit dažādām modernām iekārtām. Acu ārsts konstatēja: kataraktas dēļ labās acs asums ir vien 20 %, bet kreisās – 50 %. Toreiz man arī izskaidroja, ka starp abām acīm ir liela dioptriju starpība, pat 6,5, tāpēc man vienmēr ir bijis tik grūti piemeklēt brilles. Turklāt konstatēja arī tīklenes bojājumus, kas visu sarežģīja.

Pēc ķīmijterapijas vēl mēnesi vajadzēja nogaidīt, sekoja atkārtota konsultācija, kurā uzreiz noteica operācijas datumu. Man piedāvāja operāciju pie ārsta Maksima Solomatina. Piekritu un šo lēmumu ne mirkli neesmu apšaubījusi. Konsultācijā pirms operācijas dakteris Maksims man sīki izskaidroja tieši manu situāciju – gan rādīja attēlus datorā, gan zīmēja uz īpašas tāfelītes, kur redzama acs uzbūve, gan pastāstīja par diviem operācijas veidiem un cenu atšķirībām. Lūdzu, lai man iesaka labāko, un vienojāmies par mazāk traumatisko lāzeroperāciju.

Operācija tika ieplānota 7. janvārī. Iepriekš saņēmu detalizētu aprakstu par sagatavošanos un divas nomierinošas tabletītes: vienu lietoju vakarā pirms operācijas, otru – no rīta. Drošības sajūtai ierados klīnikā kopā ar vīru, taču man jāatzīst, ka būtu tikusi galā arī viena, jo personāls bija ļoti laipns un visu organizēja raiti. Māsiņas pavadīja mani līdz procedūru telpai, sāka pilināt acu pilienus, lai paplašinātu acu zīlītes un nodrošinātu atsāpināšanu.

Ļoti novērtēju medicīnas personāla rūpes, ik pa brīdim man jautāja, vai nesāp, vai nav nepatīkami, taču nejutu neko vairāk kā vieglu spiedienu.

Daktera MAKSIMA SOLOMATINA komentārs:

«Kataraktu var salīdzināt ar loga stiklu – ja tas ir matēts vai tonēts, tad, neatkarīgi no tā, vai valkājam brilles vai ne, redze būtiski neuzlabojas. Lai atgūtu skaidru redzi, ir jāizņem tumšais loga stikls jeb šajā gadījumā nolietotā lēca un jāievieto jauna, caurspīdīga. Lēcas var būt dažādas, un izvēle ir atkarīga no pacienta individuālās situācijas. Ļoti bieži vienlaikus ar kataraktas operāciju veic arī redzes korekciju, lai pacients pēc iespējas varētu iztikt bez brillēm gan tuvumā, gan tālumā. Tomēr pacientes Džigitas gadījumā tas pilnībā nebija iespējams, jo viņas acs anatomija neļāva izmantot lēcas, kas nodrošinātu vienlīdz labu redzi abos attālumos. Pirms operācijas izrunājām ar pacienti, ka prioritāte ir izārstēt kataraktu, uzlabot redzi tālumā un pēc tam pielāgot brilles lasīšanai tuvumā. Operācija ilgst tikai 20 minūtes, bet pirms tam tiek veikta rūpīga izmeklēšana, kas aizņem apmēram divas stundas, lai atrastu pacientam vislabāko risinājumu.

Operāciju mūsdienās var veikt ar ultraskaņas vai lāzera metodi. Ultraskaņa ir vairāk manuāla metode – lēca tiek sadalīta fragmentos un izņemta. Savukārt jaunākās paaudzes Šveices lāzers, kas pieejams mūsu klīnikā, ir saudzīgāks apkārtējām acs struktūrām, jo mazāk traumē audus ap lēcu – radzeni, varavīksneni un lēcas saites. Tas samazina kairinājumu, riskus un paātrina dzīšanas procesu. Tiesa, ir gadījumi, kad lāzeru izmantot nedrīkst, piemēram, ja pacientam ir ļoti šaura zīlīte. Tad strādājam ar ultraskaņas metodi.

Operācijas laikā mūsu klīnikā piedalās arī anesteziologs – pati operācija nav sāpīga, bet, tā kā jebkura operācija ir saistīta ar stresu, mēs sekojam līdzi arteriālajam spiedienam, sirds ritmam. Pateicoties saliedētas komandas darbam, operācija norit ātri, droši un komfortabli.

Pēc operācijas pacients samērā ātri var atgriezties pie ikdienas aktivitātēm. Esmu ļoti gandarīts, ka arī manai pacientei Džigitai ir pozitīva pieredze par operācijas procesu un ka atveseļošanās noritēja ļoti veiksmīgi – jau nākamajā dienā redze bija daudz, daudz labāka. Protams, dažādiem pacientiem un audiem dzīšanas ātrums atšķiras. Senioriem dzīšanas process notiek lēnāk nekā jauniem pacientiem, turklāt, jo cietāka ir katarakta, jo sa- režģītāka operācija un ilgāks dzīšanas process. Tāpēc vienmēr aicinu cilvēkus negaidīt, bet, tiklīdz viņi jūt, ka redze sāk pasliktināties, nākt uz pārbaudi, jo mēs varam palīdzēt, efektīvi uzlabot redzi, līdz ar to atdot cilvēkam viņa dzīves kvalitāti.»

Man šī bija ļoti pozitīva pieredze, un tagad redzu pasauli pavisam citām acīm.

Tiešām nejutu nekādas sāpes vai diskomfortu. Operācijā piedalījās arī anesteziologs, kurš pieslēdza aparatūru, kas mērīja spiedienu un skābekļa līmeni asinīs, tad ievadīja zāles vēnā. Savukārt dakteris Maksims Solomatins mierpilni un precīzi skaidroja katru soli, ko darīs, kas man ļoti palīdzēja šajā stresa pilnajā mirklī nesatraukties pār mēru. Vispirms plakstiņš tika nostiprināts, lai operācijas laikā acs nekustētos, un tad sākās lāzerprocedūra, kas aizņēma ļoti īsu brīdi. Neliels pārtraukums, pēc tam operācija turpinājās – dakteris palūdza māsiņai padot un ielika mākslīgo lēcu. Ļoti novērtēju medicīnas personāla rūpes, man ik pa brīdim jautāja, vai nesāp, vai nav nepatīkami, bet nejutu neko vairāk kā vieglu spiedienu.

Pēc operācijas, lai gan teicu, ka jūtos labi, tomēr lai man nebūtu jāpiepūlas, māsiņa mani izvizināja ratiņkrēslā, līdz atpūtas telpai, kur pavadīju minūtes desmit. Pēc tam aizlīmēja actiņu, lai netiek iekšā netīrumi, un mani nodeva vīra gādībā vest uz mājām. Līdzi saņēmu acu pilienus un detalizētu instrukciju – kas un cik bieži jāpilina, kādas darbības jāievēro. Pirmās piecas dienas gulēt drīkstēja tikai uz muguras vai neoperētā sāna, nedrīkstēja celt smagumus, arī ar matu mazgāšanu vajadzēja stipri uzmanīties. Tāpat bija jāpiesargās, no saaukstēšanās, caurvēja, putekļiem un saules gaismas, tāpēc, ejot uz ielas, bija jāvalkā saulesbrilles, kas patiešām palīdzēja. Vel nedrīkstēja liekties zemāk par jostasvietu, bet dažreiz pieķēru sevi jau automātiski noliekušos. Par laimi, nekas slikts nenotika.

Uz otro operāciju jau braucu gluži mierīga, jo zināju, ko sagaidīt. Klīnikas stāvvieta ir neliela, ar iespēju īslaicīgi piestāt, tikai, lai pacients var izkāpt un pēc tam iekāpt, tāpēc otrajā reizē vīru pat līdzi neņēmu – zināju, kur jāiet, un visu biju arī apmaksājusi jau iepriekš internetbankā, lai uzreiz varētu doties uz operāciju zāli 5.stāvā. Arī šajā reizē viss notika tieši tāpat kā pirmajā, un atveseļošanās noritēja veiksmīgi. Tagad ir pagājušas divas nedēļas kopš otrās operācijas, un ārsts teica, ka nākamā vizīte būs pēc pusgada.

Kad tika operēta pirmā acs, vakarā ar to redzēju tikai vīra aprises. No rīta pamodos un sapratu – es redzu bez brillēm! Otrā acs atguva redzi vēl ātrāk, jau tajā pašā vakarā pamanīju, ka visu redzu skaidrāk un asāk. Jautāju ārstam, kad varu pasūtīt brilles tuvuma korekcijai, un viņš teica – kaut tūlīt. Tomēr nolēmu nogaidīt, lai redze nostabilizējas. Manas vecās lasīšanas brilles bija pārāk stipras, un dakteris ieteica nopirkt aptiekā +2, kas izrādījās ļoti piemērotas. Atklāti sakot, tagad es varu lasīt arī bez brillēm, bet vakarā, kad acis nogurušas, vai tumšākā telpā tās tomēr noder. Agrāk, lai lasītu žurnālu man vajadzēja gan brilles, gan palielināmo stiklu…

Ārsts paskaidroja, ka ķīmijterapija, iespējams, bija paātrinājusi kataraktas attīstību. Operācijas bija dārgas, bet es nenožēloju ne centa – atgūt normālu, pat izcilu redzi ir neaprakstāma sajūta. Man šī bija ļoti pozitīva pieredze, un tagad es redzu pasauli pavisam citām acīm. Nu jau esmu ieteikusi Dr. Solomatina Acu Centru vairākiem saviem ģimenes locekļiem un paziņām.”