Sākumā ārstējos pie cita ārsta, mani nosūtīja uz valsts apmaksātu operāciju, bet tur piedāvāja klasisku ķirurģisku operāciju. Tā kā man ir cukura diabēts, dzīšana pēc operācijas nav vienkārša. Lāzers, kas ir daudz saudzīgāks un prasa tikai minimālu iegriezumu, bija ieteicamākais risinājums. Kopā ar sievu meklējām iespējas internetā, izvērtējot visus par un pret, izvēlējāmies Solomatina klīniku, sēdāmies vilcienā un atbraucām. Lai gan drošības dēļ sieva bija ar mani, zinu, ka būtu ticis galā, jo māsiņas mani burtiski pie rokas izvadāja no kabineta uz kabinetu.

Sākumā man divas reizes nācās operēt glaukomas skarto labo aci. Vēlāk tai pašai acij tika veikta arī kataraktas operācija. Kad labo aci saremontēja, izoperēja kataraktu arī kreisajai acij, un viss – redze atgriezās!

Pirms operācijas neuztraucos, jo, godīgi sakot, – ko man bija zaudēt? Gandrīz nemaz vairs neredzēju. Man ir jautāts – vai es paļāvos uz likteni? Nē. Es paļāvos uz dakteri.

Operācija noritēja raiti un bez stresa – man ielaida vēnā pretsāpju un nomierinošus līdzekļus, operācijas laikā ar mani runāja, pārbaudīja spiedienu, visu laiku jautāja, kā jūtos. Bet man tiešām nemaz nesāpēja.

Arī rezultāts ir lielisks: vēl nesen biju pie ārsta, spiediens pēc visa procesa – 12 mmHg kreisajā un 15 mmHg labajā (veselīgi ir no 10 līdz 20). Acu spiediens man nekad nav bijis tik labs!

Tagad varu braukt ar auto, varu lasīt grāmatas bez brillēm. Līdz mūža galam būšu pateicīgs Solomatina klīnikai, tās dakteriem un personālam. Īpaši vēlos viņus uzteikt par izturēšanos. Nekur citur neesmu izjutis pret sevi tik rūpīgu un cilvēcīgu attieksmi.

Tagad – ar brillēm – redzu simtprocentīgi, un tas ir vairāk, nekā cerēju.

Esmu ļoti gandarīts, ka Valdim un Irinai ir pozitīva pieredze un viņi ir apmierināti ar savu jauno redzi. Esmu pateicīgs, ka viņi mums uzticēja rūpes par savu acu veselību, piekrita padalīties ar savu pieredzi un izskaidroja, kā notiek ārstēšana no pacienta skatpunkta. Reizēm pacientus no vizītes pie ārsta attur bailes no nezināmā un tas, ka sāpēs. Taču pašlaik lielākā daļa acu operāciju notiek bez šuvēm, nesāpīgi, un, ja laikus uzsāk ārstēšanu, rezultātu var novērtēt jau nākamajā dienā.

Diemžēl gadījumi, kad cilvēki nepamana, ka ar vienu aci neredz vai redz stipri sliktāk, nav retums. Tā mēdz notikt, ja redze pasliktinās ļoti pakāpeniski. Ja viena acs vairs tik labi nedarbojas, smadzenes notušē traucējošo informāciju no slimās acs, un cilvēkam nav nekādu sūdzību.

Tāpēc ļoti svarīga ir profilaktiska redzes pārbaude. Līdz 50 gadu vecumam, ja nav konstatētas nekādas problēmas, ieteicams doties pie acu ārsta reizi divos gados. Pēc 50 – reizi gadā. Tā ir sava veida tehniskā apskate, kuras laikā ārsts pārbauda redzi, izmēra acs spiedienu, paplašina zīlītes, novērtē tīkleni un pārliecinās, vai nav acu slimību pazīmju.

Mākslīgās lēcas, ko lieto kataraktas gadījumā, ir dažādas, un to izvēle ir atkarīga no pacienta vajadzībām un redzes īpatnībām. Ļoti bieži kataraktas operāciju apvienojam ar redzes korekciju, piemeklējot mākslīgo lēcu, lai pacientam vairs nav jālieto brilles, veicot ikdienas aktivitātes.

Kataraktas operācija ilgst vien minūtes divdesmit, bet pirms tam tiek veikta ļoti rūpīga izmeklēšana, kas aizņem aptuveni divas stundas. Šis posms ir ārkārtīgi svarīgs, lai katram pacientam atrastu vispiemērotāko risinājumu. Operāciju var veikt ar ultraskaņas vai lāzera metodi. Ultraskaņa ir vairāk manuāla pieeja – lēca tiek sadalīta fragmentos un izņemta. Savukārt lāzers ir saudzīgāks apkārtējām acs struktūrām, mazāk traumē radzeni, muskuļus un saites, tāpēc mazinās kairinājums, komplikāciju risks un dzīšanas laiks. Operācijas laikā piedalās arī anesteziologs – jebkura operācija ir saistīta ar stresu, kas var ietekmēt, piemēram, arteriālā spiediena rādītājus, sirds ritmu. Kolēģis ar nomierinošo terapiju palīdz nodrošināt, ka operācija notiek komfortabli, ātri un droši.