Sveiki!
Mani sauc Zane Jansone-Langina. Esmu optometriste un pasniedzēja Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē.
Ikdienā es apmācu studentus veikt optometrista pienākumus, kā arī strādāju Dr. Solomatina Acu centrā, kur palīdzu ārstam veikt dažādus izmeklējumus.
Varu teikt, ka man vienmēr ir patikušas brilles, taču īsi pirms operācijas tās man salūza, un ārzemēs nonācu pavisam bezpalīdzīgā stāvoklī. Tas lika aizdomāties, ka dzīve bez brillēm arī var pastāvēt.
Tāpēc nolēmu veikt redzes lāzerkorekciju, lai tādas grūtības manā dzīvē vairs neatkārtotos.
Lielākā problēma man bija ziemas periodā, kad snieg un jāiet iepirkties, bet brilles visu laiku aizsvīst. Arī peldēt vai sportot lietainā laikā ar brillēm bija diezgan neērti. Tas viss mani uztrauca visvairāk.
Tāpat nereti bijušas situācijas, kad bez brillēm vai kontaktlēcām nevarēju īsti labi visu redzēt, piemēram, ejot dušā. Gadījās, ka ar brillēm kļuva sliktāka redze tālumā, tāpēc, protams, sapņoju redzēt labāk.
Laika gaitā es sapratu, ka man vairs nav objektīvu iemeslu atlikt šo operāciju. Palīdzēja arī tas, ka, strādājot ar pacientiem, kuri dodas uz lāzerkorekciju, atklāju, ka mīti, kas man agrāk bija galvā, neapstiprinājās.
Man vairs nebija attaisnojuma neveikt redzes korekciju
Ikdienā es strādāju ar pacientiem, kuriem Dr. Solomatina Acu centrā tiek veikta redzes lāzerkorekcija, tāpēc, zinot reālus piemērus, manas cerības no šīs procedūras bija tikai pozitīvas.
Neskatoties uz to, varu atzīties, ka biju ļoti satraukusies. Galvenokārt ne tāpēc, ka neuzticos ķirurgam, medicīnas personālam vai tehniķim – par to nebija šaubu!
Mani uztrauca pati procedūra, sajūtu ziņā. Zināju, ka nesāpēs, bet pat nebiju iedomājusies, cik komfortabli viss būs.
Es atliku lāzerkorekciju acu veselības problēmu dēļ, taču, strādājot klīnikā ar fantastiskiem oftalmologiem, laika gaitā uzzināju, ka man ir iespēja veikt operāciju. Turklāt to varēju izdarīt tuvākajā nākotnē.
Sagatavošanās operācijai ilga vienu dienu. Es atnācu uz pilnu diagnostiku, kur veica abu acu izmeklējumu, izmērīja acs iekšējo spiedienu, apskatīja dažādas acs radzenes topogrāfijas, kā arī izpētīja visas acs struktūras, lai pārliecinātos, vai tiešām esmu piemērota lāzerkorekcijai, un mani pēcoperācijas riski būs minimāli.
Vairāki ārsti pārskatīja manus rezultātus. Visi apstiprināja, ka esmu labs kandidāts redzes lāzerkorekcijas veikšanai. Tāpēc man nebija palikušas nekādas šaubas, un es uzdrošinājos.
Es teiktu, ka redzes lāzerkorekcija man ir kļuvusi par vienu no vieglākajām manipulācijām dzīvē. Pati operācija aizņēma nepilnas 20 minūtes. Tas bija ļoti ātri un mierīgi!
Tajā pašā laikā es absolūti nejutu sāpes operācijas laikā, es redzēju tikai spilgtu gaismu.
Man ļoti patika komunikācija ar ārstu, jo viņš visu laiku stāstīja, kas notiks procedūras laikā. Mēs arī parunājām starpbrīžos, kas man palīdzēja nedomāt par to, kas notiek dotajā brīdī.
Uzreiz pēc operācijas es redzēju labi, salīdzinot ar to, kā bija iepriekš. Manuprāt, rezultāts ir lielisks! Un pat nākamajā dienā man nebija diskomforts, kas būtu saistīts ar redzes asumu.
Es varu teikt, ka visi mani draugi, kuri ir atjaunojuši redzi ar lāzerkorekcijas palīdzību, ir ļoti apmierināti ar rezultātiem, kā arī operācijas norisi un Dr. Solomatina Acu centra ārstu profesionalitāti. To pašu varu teikt par sevi!
Es redzu ļoti labi! Piemēram, pat ziemas naktī pa logu es redzu sniegu, kas man iepriekš bija pilnīgi neiespējami, jo bez brillēm naktī neko nevarēju redzēt - bija tikai melns ekrāns.
Cik ilgi mīti mani mocīja! Manuprāt, galvenās mīts bija tas, ka pēc operācijas ir liels komplikāciju risks. Faktiski ķirurgs, kā arī lāzers un jaunās tehnoloģijas ievērojami samazina iespējamos riskus.
Otrs mīts – es uzskatīju, ka ļoti plānas radzenes gadījumā nevar veikt redzes lāzerkorekciju. Tas, protams, ir atkarīgs no redzes stiprumiem, bet arī man radzene nebija īpaši bieza, tāpēc ārsts man ieteica FEMTO lāzeru, jo tas ļauj ne tikai samazināt riskus, bet arī saglabāt radzenes biezumu pēc operācijas.
Vēl viens liels mīts, kas mani apturēja, ir tas, ka uzreiz pēc operācijas nevar doties uz darbu, tāpēc ir jāņem slimības lapa un nav iespējams strādāt.
Uzreiz pēc operācijas varēju viegli veikt savus ikdienas pienākumus. Nākamajā dienā nostrādāju pilnas deviņas stundas – darbadienu, un tā tiešām nebija tāds apgrūtinājums.
Pēc operācijas es, beidzot, varu būt aktīvāka savās ikdienas aktivitātēs, piemēram, sportā un peldēšanā. Viss mainījās, apmeklējot teātri un citas vāji apgaismotas telpas, jo redzes kvalitāte kļuva augstāka.
Lielāka uzslava gan ķirurgam, gan klīnikai ir no mana vīra, jo viņam tagad vienkārši fascenē, kāds ir mans redzes asums.
Domāju, ka pēc operācijas visvairāk mainās psiholoģiskais stāvoklis, kad ir tāds atvieglojums, ka šī korekcija un brilles vairs nav vajadzīgas.
Tagad pēc lāzerkorekcijas uzreiz parādījās motivācija gan pamēģināt ko jaunu, gan izbaudīt jau esošās, ikdienišķās lietas, kuras, iespējams, agrāk līdz galam nevarēju izbaudīt.
Citiem arī iesaku nebaidīties, jo operācija patiesībā ir ļoti vienkārša un nesāpīga, un šis ieguldījums dzīves kvalitātē ir neiedomājams.
Ir tāda brīvības sajūta, ka tagad varu darīt visu un neierobežot sevi!