Tīklenes saslimšana

Cilvēka aci bieži salīdzina ar fotoaparātu. Gadījumā ar fotoaparātu, attēla iegūšanai nepietiek tikai ar lēcu sistēmu vien, ir vajadzīga arī fotofilma. Līdzīgi fotoaparātam, arī cilvēkam ir sava “fotofilma”. Tās lomu izpilda tīklene – acs ābola iekšējais apvalks, kas piedalās attēla formēšanā. Ja fotoaparātā nav ielikta filmiņa, ja tā ir apgaismota vai bojāta, tad attēls neizdosies, lai arī cik labs būtu fotoaparāts. Arī cilvēkiem mazākā novirze tīklenes vai redzes nerva funkcionēšanā var novest pie neglābjamas redzes pasliktināšanās. Dažos gadījumos tā var novest arī pie pilnīgas redzes zaudēšanas.

Caur acs optisko sistēmu (radzeni un acs lēcu) uz gaismas jūtīgajiem tīklenes audiem fokusējas gaisma, kas tiek atstarota no redzamajiem objektiem. Tieši šie audi atbild par gaismas enerģijas transformēšanos elektriskā signālā, kas pa redzes nerviem tiek vadīts uz smadzenēm. Tā rezultātā formējas tas, ko mēs saucam par attēlu.

Tīklenes saslimšanas bīstamība

Patoloģiskas tīklenes izmaiņas ir īpaši bīstamas, jo tās izraisa tīklenes un redzes nerva šūnu bojāšanos. Pat mūsdienu zinātnes un tehnikas attīstības augstais līmenis, diemžēl, nekur pasaulē nesniedz iespēju atjaunot vai pārstādīt tīklenes šūnas. Redze zaudēšana šajā gadījumā ir neatgriezeniska.

Kā novērst tīklenes saslimšanas attīstību

Mēģinājumos novērst šādu patoloģiju attīstību ir sasniegti lieli panākumi. Atklājot tīklenes saslimšanu sākuma stadijā, ir parādījušās iespējas apstādināt tīklenes saslimšanas progresu. Tas ir iespējams tikai ar moderna aprīkojuma palīdzību, kas sniedz ārstam visu nepieciešamo informāciju par tīklenes un redzes nerva audu stāvokli. Tehnoloģijas, kas tiek izmantotas šādas klases aprīkojumā, ir ļoti dārgas. Tas padara nepieciešamo aparatūru par lielu retumu. Latvijā šobrīd ir uzstādītas tikai divas šādas iekārtas. Mēs lepojamies ar to, ka mūsu centrā šīs iekārtas (ZEISS Stratus OCT) ir pieejamas, un ārstiem ir iespēja savā darbā izmantot visas to sniegtās priekšrocības.

Tīklenes saslimšanas ārstēšana

Tīklenes saslimšanas konstatēšanas gadījumā, pacientam ir iespējamas sekojošās rīcības iespējas:

• Profilaktiskiem nolūkiem pacientam iesakām veikt lāzerfotokoagulāciju
  – procedūru, kas nostiprina tīkleni-veidojošos audus;
• Pacientam var tikt piedāvāta medikamentoza ārstēšana;
• Nepieciešamības gadījumā, varam veikt tīklenes saslimšanas ķirurģisku ārstēšanu.

Ārstēšanas rezultāts atkarīgs no tā, cik laicīgi diagnosticēta tīklenes saslimšana un cik ātri uzsākta ārstēšana.

Cilvēki, kas ietilpst tīklenes saslimšanas riska grupā

Pilnībā pasargāts no tīklenes saslimšanas nav neviens, bet paaugstināts risks pastāv sekojošajās situācijās:

• Cilvēkiem vecum grupā virs 50 gadiem;
• Ja ir veikta kataraktas operācija;
• Ja ir bijuši nopietni acs bojājumi vai iekaisums;
• Cilvēki ar nelabvēlīgu iedzimtību;
• Cilvēki, kas cieš no tuvredzības (it īpaši grūtniecības laikā);

Cilvēki, kam piemīt vispārējas organisma saslimšanas: ateroskleroze, diabēts, hipertoniska slimība, mugurkaula, centrālas nervu sistēmas, sistēmiskas un citas slimības.

Tīklenes saslimšanas simptomi:

• Zibšņi un redzes miglošanās;
• Redzami peldoši punkti;
• Centrālas redzes pasliktināšanās;
• Līniju šķobīšanās vai priekšmetu deformācija,
  kas ir maksimāla punktā, uz kuru skatāties;
• Krāsu jūtīguma pazemināšanās;
• Tumšs vai bezkrāsains plankums redzeslaukā.

Rodoties šādiem simptomiem, iesakām nekavējoties vērsties pie oftalmologa un veikt redzes pārbaudi!

Tīklenes saslimšanas profilakse

Tīklenes saslimšanas profilaksei mēs rekomendējam veikt sekojošās darbības:

• Atmest smēķēšanu;
• Atrodoties ārpus telpām, valkāt saulesbrilles, kas aizsargā no
  UV-starojuma (to garantē briļļu iegāde optikas veikalos)
• Ieturēt veselīgu diētu, lietot uzturā vairāk dārzeņus un augļus;
• Vismaz reizi divos gados veikt redzes pārbaudi pie oftalmologa
  (reizi gadā vecumā virs 40 gadiem)